aug

Lēni tas kāpj, piepildot visu, virspusē virmojot krāsainiem, smejošiem taureņu spārniem, elpas smaržainām vērpetēm, spriegojot saišu un dzīslu mezglotos, pulsējošos rakstus, strēlnieka lokus, un pašā dzīlē iededzot klusu, zilganu gaismu, ceļrādi tiem, kas snauduši, tur, pazemes tumšajos pagrabos, biedējoši un vajadzīgi kā zemes trūdi. Nenotverams […]

Read more

par pūralādi

Cik daudz ir sāpju. Par to, kā bērnībā lācīti atņēma. Un nebija mammai laika. Un vecmāmiņai bij sava lāde, ko viņa atstāja, atstāja visu, un daudz tur bij smaga. Tāda briesmīgi smaga lāde. Un kur nu vēl vectēvam! Ar šautenēm tām, norūsējušām… Tik nest un […]

Read more