Šis gads iesākās ar pārvērtēšanu. Ar visa pārvērtēšanu. Un visvairāk – tā, svarīgākā, uz kā šķitu būvējam savu dzīvi. Pie kā biju turējusies gadiem, gadiem cēlusi, ieliekot visu savas sirds …
***
Viss šeit ir manis radīts. Te, manā telpā, manā dzīves valstībā, viss ir izaudzis no manis pašas. No manis un mantojuma, ko nesu – gan viegla, gan smaga. Un neviens …
***
un nevēli šodien man visu gaišo es šodien visu tumšāko gribu to tumšo un karsto, kas ņudz un elso to pazemi melno un aizzvaigžņu telpu to dzīvību versmi, kas nepieradināma …
***
Ieskaties acīs, ieskaties dziļāk. Aiz dzīvības ir nāve un aiz nāves – dzīvība. Es dzirdu elpu, kas strāvo starp mums, es jūtu pulsu kas tuvina un šķir dejā nebeidzamā. Mēs …
***
Kaut kur dziļumā kņudina mazi, zeltaini sārti asni. Par viņiem nezina neviens no ārpasaules, un viņi paši sevi tā īsti ne. Cik savādi, es domāju, ka vajag lielas sāpes lai …
***
aizvien klusāka kļūst dzīve es viņu nedzirdu gandrīz tai upē kas es kādreiz biju vairs mani ūdens nepazīs un kad man šķiet ka viss ir atdots es zinu, ka ir …
Dāvidam
ja vien tu zinātu māmiņ cik skaistas ir sniegpārsliņas tūkstoš šķautnes varbūt tu nedusmotos kad es nedzirdu tevi saucam desmito reizi
Mīļotajam
viegli aug puķes laukā kuras Dievs pats sēj un lej kāpēc tad manā dārzā tik lēnītēm roze slej viegli ir taureim lidot no zieda pie zieda diet bet vai bitei …
***
audzē mani, Mīlestība cauri visām sāpēm audzē un kad es vairs negribēšu tomēr mani nepasaudzē es – tavs grauds no debess sieka es – tavs asns gaismā triektais tu – …
aug
Lēni tas kāpj, piepildot visu, virspusē virmojot krāsainiem, smejošiem taureņu spārniem, elpas smaržainām vērpetēm, spriegojot saišu un dzīslu mezglotos, pulsējošos rakstus, strēlnieka lokus, un pašā dzīlē iededzot klusu, zilganu gaismu, …