Cik daudz ir sāpju. Par to, kā bērnībā lācīti atņēma. Un nebija mammai laika. Un vecmāmiņai bij sava lāde, ko viņa atstāja, atstāja visu, un daudz tur bij smaga. Tāda …
ceļavārdi
Viņa negribēja vēl pacelt acis. Vēl ne. Vēl viņa nebija gatava. Cietie oļi spiedās ceļgalos, pūta vējš, un viņa juta smaržu, ceļa smaržu. Tas tik sen nāca sapņos un sauca. …
***
kādi tev vējā zeltaini mati es tevi mīlu bet vai tu pati vairāk kā vārdi vairāk kā zināt es tevi gribu atmodināt
***
tu esi ciet tur nevar tikt tur gaisma spīd bet nevar tikt tur piedzimst viss un atkal mirst tur esi tu un nevar tikt es dzirdu: skan tu skani balts …
Ragana
I Zib kāju sprādzes un smalki uzvilktās uzacu svītras – viņas soļi izstaigā manu prātu. Viņas augums kā ūdenszāle, viņas pleci smejas par manas sirds bezspēcību. Ātras ir viņas pēdas, …
Ņurbulis un Taurenīte
Taurenīte sēdēja koka zarā, šūpodama kājas, un saīgusi skatījās uz Ņurbuli. -Tu esi tik nejauks. Ņurbulis pat neatvēra acis. Saule sildīja seju, un viss bija tik jauki. Tikai Taurenītei kaut …
***
tu pagāji lai atnāktu vēl tuvāk lai labāk sāp bet lai es esmu dzīva kā ledus kas virs uguns versmes turas tas tilts ir īsts līdz liesma neizkuras
***
liela tā būs un stipra staros maiga kā ziedi un cieta kā klints vējā un lietū skalota balta no sava spēka kā bērns viņa augs tajā stundā, kad zvaigznes kritīs …
***
un tu stāvi apskaidrota piedzimusi, Dieva dota bet man bail ir tavas gaismas bet man bail ir tavas liesmas bet man bail ir sevis paša tavu smaidu neņemoša
***
man ir grūti un kādu laiku vēl būs bet tas, kas šķīra pamodināja mūs varbūt tie asni kuri vēl snauda varbūt tiem tagad būs jauna jauda un, kad tie ziedēs …