silti

kamēr jauni izaug tilti turi mani silti silti kamēr es vēl pāri skatos neizbrauktos Greizos Ratos tava roka viegla tuva tāli ceļi satek kopā sīka strēle pretim Saulei neapgūtā Debess lokā raupja cieta Dieva sauja sēnalas no graudiem vēta dārgākā būs viņas tiesa kas no […]

Read more

Vienam vai kopā?

Nav tādas objektīvas atskaites sistēmas, lai noteiktu, vai labāk dzīvot vienam vai pārī. Sociāli un ekonomiski mūsdienās būt vienam ir daudz vienkāršāk kā tas bijis agrāk, lai gan joprojām vienatne, dzīve bez partnerattiecībām bieži tiek sociāla traktēta kā zināma veida deficīts (sievietēm biežāk kā vīriešiem, […]

Read more

Pāra lauks

Divu cilvēku savienība ir alķīmisks noslēpums. Tās ir kā liels, neredzams rezervuārs, kurā sajaucas abu partneru gaisma un tumsa, un izveidojas kopīgais – pāra lauks. Atbilstoši rezonanses likumam, mēs vienmēr par partneri izvēlēsimies cilvēku, kura risināmie jautājumi būs radniecīgi mūsējiem un gandrīz vienmēr – to, […]

Read more

rudenim

lai tikpat viegla ir mana roka kā Dievam palaižot lapu no koka kad atnāks tā šodiena kurā ir vieta lai paliktu pagātne nepiesieta cik drosmīgi koša nodzeltē kļava viņai nav bail no kailuma sava pēc tumšām naktīm vienmēr aust rīti neparedzami miglā tīti es esmu […]

Read more

Ko tu radi?

Reiz mans vīrs padalījās ar lielisku jautājumu, ko iespējams uzdot sev vai tuvākajam, kad ļoti, ļoti gribas runāt par to, cik slikti viss ir (pēdējā laikā ir diezgan daudz ieganstu, vai ne?) Jautājums ir vienkāršs: “Ko tu šobrīd radi?” Jautājuma mērķis nav pozītīvās domāšanas ģenerēšana, […]

Read more

Dainas un sistēmiskie likumi

Tautasdziesmas es iepazinu agrāk kā sāku strādāt ar sistēmiskajām metodēm. Bet, dziļāk piedzīvojot katru no šiem laukiem, biju pārsteigta, cik daudz smalku paraļēļu tajās iespējams ieraudzīt. Un cik patiesībā daudz praktisku pieeju ir “iekodēts” dainās. Vai esat pamanījuši, ka latviešu tautasdziesmās īpaši nav sastopami teksti […]

Read more

raganas raksti I

“Skolotāj,” viņa čukstēja. Sīkie rūnu raksti, izkaisīti uz putekļainā klona, nenesa atbildes, ko parasti viņa tajos lasīja. Visuma pērles, kas parasti tik viegli un raiti salasījās jēgpilnās krellēs, nevērās viņas pirkstos, viņas prātā, viņas sirdī. Kaut kas bija iziris, pārveidojies, mainījis balsi, un viņa to […]

Read more

Es tevi ne(ie)redzu

“Turies,” es saku draugam, kad viņam ir grūti. Jo nespēju izturēt viņa bezpalīdzību – tā liek man nonāk kontaktā ar to bezpalīdzību, ko dziļumā jūtu sevī. Patiesībā es saku: “Esi stiprs, lai man nav tur jāskatās. Stāvi par mani arī.”. “Tu esi varonis/-e,” es saku […]

Read more

Atplaukt

Kā cilvēciskas būtnes mēs veidojamies uzmanībā. Vecāku mīlošo acu uzmanībā. Tā ir saule, kas liek mums plaukt, augt, attīstīties, lai ietu pasaulē un droši to izpētītu, apgūtu, radītu sevi tajā. Bet mūsu vecāki nekad nav ideālas, maigi sildošas saules. Varbūt saule bijusi karsta un dedzinoša, […]

Read more

Lauka kustība

Mēs visi esam saistīti, un šī saistviela nav redzama, bet ir sajūtama, piedzīvojama. Ne filosofiski- romantiskā, bet visnotaļ praktiski, empīriski pārbaudāmā nozīmē. Šis ir viens no fenomeniem, uz kā balstās izvietojumu metode. Tā saucamā “aizvietotāja uztvere” – spēja sajust jūtas, pārdzīvojumus, dvēseles stāvokļus cilvēka vietā, […]

Read more