***
es paklanos viņām visām
visām kas esmu bijusi
reiz sensenos laikos
varbūt vēl šobaltdien
pelnrušķēm pamāšu klonos
salātlapiņām torņos
naivām sniegbaltītēm
snaudošām ērkšķrozītēm
nāriņām bez balss un bez spurām
sērkociņmeitenēm salos
zilbārža nobeigtām līgavām
sarkangalvītēm vilkos
grietiņām raganu ķēķos
vasilisām un jagām
tām kuras ugunī iemeta
ezīša kažociņu
tām kuras tomēr atrada
noslēpto roņādiņu
es paklanos viņām visām
aizejot meklēt kaulus
lai liktu sevi no sākuma
lai liktu sevi no beigām
6.11.2025.
*
sapin bizi
treju kārtu
es piekusu
brīva būt
atpin miklus
mēļā naktī
es piekusu
savaldīta
griez līdz miesai
atdod liesmai
es piekusu
piederīga
lai es ņemtu
klusu klusu
visu spēku atpakaļ
*
3.08.2025.
***
es skatos spogulī un redzu
cik maz ir sirdī mīlestības
cik maz ir sirdī tīras laimes
un iezemētas brīvestības
bet tad es acis aizveru un jūtu
cik daudz ir sirdī dzidras gaismas
cik daudz ir sirdī siltas tumsas
un līdzdalītas vientulības
28.07.2025.
***
min mani
samīci
Lielā Māte
platām pēdām
smagiem gurniem
mērcē kā linu
līdz kļūstu mīksta
per mani
vērp mani
aud bez miega
balini saulē
baltā diegā
piemēri garini
sadarini
izšuj sīkiem
sarkaniem ziediem
*
lai varēju rotāties
22.07.2025.
viņa pieskaras klusi
viņa aizņem tik daudz vietas cik ir
sakustinot nesošās konstrukcijas
telpā kas tevi slēpa
viņai nav spožu drēbju
bet kad iepazīstas vairs nevar sajaukt
viņa izrotā acu kaktiņus ar zvaigznēm
silda ziemas naktīs pelēnus
vasarās gatavina avenes
lēni pat bez saules
viņa rūgst kā fermentēts dzēriens
izšaujot korķus
maize abrā
zeltainiem sāniem
smaržo
ņem un ēd
tā ir mana miesa
viņa saka
viņai patiesi nav žēl
*
viņa nesperas durvīs
vienmēr ir izvēle
ielaist vai neielaist
viņa pieskaras klusi
8.07.2025.