tu pagāji lai atnāktu vēl tuvāk lai labāk sāp bet lai es esmu dzīva kā ledus kas virs uguns versmes turas tas tilts ir īsts līdz liesma neizkuras
***
liela tā būs un stipra staros maiga kā ziedi un cieta kā klints vējā un lietū skalota balta no sava spēka kā bērns viņa augs tajā stundā, kad zvaigznes kritīs …
***
un tu stāvi apskaidrota piedzimusi, Dieva dota bet man bail ir tavas gaismas bet man bail ir tavas liesmas bet man bail ir sevis paša tavu smaidu neņemoša
***
man ir grūti un kādu laiku vēl būs bet tas, kas šķīra pamodināja mūs varbūt tie asni kuri vēl snauda varbūt tiem tagad būs jauna jauda un, kad tie ziedēs …