piedzimtdrosme
Tavas acis raugās no Turienes. Mazas un spožas, tās nes gaismu un frekvenci, ko es esmu sākusi aizmirst. Katru reizi tas ir no jauna, kopā satikties tajā un just, kā […]
Raksti
Izaugt no pelniem
Es šodien dziedāju, dunot sirdspukstiem, un redzēju ainas no kāda sena slāņa, savīstīta, noglabāta, no dziļas mīlestības līdzi nesta. Man bira asaras, tās plūda neturamas, nenoturamas – tas viss bija
Neslāpē
Neslāpē Mīlestību. Viņa vienalga izlauzīsies, tikai jau cita, caur sāpju saltām šķembām, senu nevēdinātu pagrabu elpu tavas zemapziņas kambaros vai ugunīgi iznīcinošu liesmu. Avots, kas ir atmodies, atradīs virzienu, un
Lieldienās
Kur dzīvība, tur līdzās arī nāve Kad piedzimst jauns, ir jānomirst kaut kam Tā nebeidzami pārtopot viens otrā Caur cīņu padodoties tam Es esmu viss un reizē nav nekā Ik
Tuvāk sev
Iet tuvāk, tuvāk caur Tevi sev. Katrs solis izceļ jaunu, nejustu slāni, un katrs slānis – jaunu elpu aizsitošu izaicinājumu. To, kurā es vairs negribu tuvāk, kur ir tik ļoti
paskaties uz mani labi
Paskaties uz mani labi. Paskaties uz mani labi, kad es vizmazāk to pelnu. Kad es sevi zaudēju cīņā, un sirds ir ciet, kad vētrā nav manāms krasts – paskaties uz
paskaties uz mani labi Read More »
tuvums
Kur sākas un beidzas mūsu esības? Pasauļu robežas kļūst plānas kā zīdpapīrs un es jūtu tavas dvēseles elpu, tepat blakus, tik biedējoši tuvu ir tava sirds, tik maiga un silta.
***
iemāci mani šķirties iemāci mani mirt iemāci vētrā bez aira irt iemāci gludā olī jūru redzēt paņemt pilni ko mirklis dod un necerēt necik tālumā tavu tuvumu just salā savā
Ne-ideālā dzīve
Šis gads iesākās ar pārvērtēšanu. Ar visa pārvērtēšanu. Un visvairāk – tā, svarīgākā, uz kā šķitu būvējam savu dzīvi. Pie kā biju turējusies gadiem, gadiem cēlusi, ieliekot visu savas sirds
***
Viss šeit ir manis radīts. Te, manā telpā, manā dzīves valstībā, viss ir izaudzis no manis pašas. No manis un mantojuma, ko nesu – gan viegla, gan smaga. Un neviens