tu pagāji lai atnāktu vēl tuvāk
lai labāk sāp bet lai es esmu dzīva
kā ledus kas virs uguns versmes turas
tas tilts ir īsts līdz liesma neizkuras
***
liela tā būs un stipra staros
maiga kā ziedi un cieta kā klints
vējā un lietū skalota balta
no sava spēka kā bērns viņa augs
tajā stundā, kad zvaigznes kritīs
jauna saule bez vārda tev dzims
un no jauna dārgāko atdot
to, kas nekad nav bijis mans
***
un tu stāvi apskaidrota
piedzimusi, Dieva dota
bet man bail ir tavas gaismas
bet man bail ir tavas liesmas
bet man bail ir sevis paša
tavu smaidu neņemoša
***
man ir grūti
un kādu laiku vēl būs
bet tas, kas šķīra
pamodināja mūs
varbūt tie asni
kuri vēl snauda
varbūt tiem tagad
būs jauna jauda
un, kad tie ziedēs
es slavēšu tevi
ka tu man toreiz
brīvību devi