Proza

raganasraksti XVII

raganasraksti XVII

Šorīt gaišs smaržoja saldi. Saldeni, svešādi. Viņa pagriezās, vilnis iesitās sejā, sašūpjot telpu. “Ziemeļu ragana.” Balss skanēja zema, magnētiska. Vīrietis...
Lasīt vairāk →
raganasraksti XVI

raganasraksti XVI

Telēns, kuru ragana bija atnākusi apraudzīt, izskatījās mundrs. Tas iemāvās un sāka zīst viņas pirkstus, kamēr otra roka ātri iztaustīja...
Lasīt vairāk →
raganasraksti XV

raganasraksti XV

“Kādēļ tu man palīdzi?” Runa bija lauzīta un neskaidra, bet ragana saprata teikto. Karavīra roka, satvērusi stiegraino delnas locītavu, drebēja....
Lasīt vairāk →
raganasraksti XIV

raganasraksti XIV

Sieviešu aplis stāvēja ciešs, kailajiem pleciem saskaroties. Dunēja bungas, ugunskurs sita gaisā sarkanas liesmu mēles, pluinītas vējā. Viņa stāvēja apļa...
Lasīt vairāk →