Paskaties uz mani labi.
Paskaties uz mani labi, kad es vizmazāk to pelnu. Kad es sevi zaudēju cīņā, un sirds ir ciet, kad vētrā nav manāms krasts – paskaties uz mani labi, un es redzēšu bāku.
Paskaties uz mani labi, kad esmu smaga kā zeme, un nav soļa uz priekšu. Kad migla ir purvos, un nav tiem malas. Paskaties labi, un es jutīšu vēju, vieglu un maigu, un viņa čuksti aizvedīs mani uz taku.
Un ja Tu atnāc blakus, lūdzu, nenāc par strauju, nenāc par tuvu klāt. Nemeties mani glābt, nenāc mācīt ar gaismu, lūdzu, neesi par daudz. Tikai paskaties labi – kā Saule uz Zemi skatās. Es zinu savas brūces, un grābekļus, uz kā dejot, es daudz ko nemāku sevī, un vēl nezinu, kā. Tu tikai paskaties – paskaties labi. Tā, kā tikai Tu proti… Paskaties labi, un es sākšu zināt. No citas gudrības zināt… Kā dzīvība sevi zin.