Ilze

raganasraksti VI

Viņa bija jauna, pavisam jauna, slaika un vijīga kā čūska stepes zālē. Acis viņai mirdzēja un krūtis smejoties vilņojās. “Nāc,” viņa čukstēja, saņēmusi viņa roku un veda tumsā. Viņa kājas […]

raganasraksti VI Read More »

raganas raksti V

“Es esmu nācis ar mieru, burve.” “Šai zemē nav miera, svešiniek. Un nebūs vēl ilgi.” Melnie, smagie mati bija izraibināti palsām, gaišām strēlēm. Viņš pamanīja sevī naivu vēlmi noticēt, ka

raganas raksti V Read More »

raganas raksti III

“Es gaidīju tevi, meit. Piesēdi.” Brūnās, grumbotās plaukstas lobīja pupas. Raža šogad nebija bijusi laba, daļa pākstu bija pelējušas, daļa – tārpu saēstas. Pirksti nesteidzīgi vēra vaļā mizu vāceles, vienu

raganas raksti III Read More »

raganas raksti II

Viņas acīs dzalkstīja tumšas, klusas sāpes. “Tu un Tev līdzīgie… Cik maz jūs redzat no pasaules. Pasaule jums ir tikai lieta, ko pakļaut. Padarīt saprotamu, nošķeļot lieko. Jūs nedzirdat, kā

raganas raksti II Read More »

#raganas raksti

“Vai ragana nevar būt cilvēks?” Jautājums nodzinkstēja dzestrajā gaisā un kādu brīdi karājās tajā bez atbildes. Vecā gāja straujā solī, soļi zem sasalušās zāles viegli švīkstēja. Nokrekšķējusi elpas garaini, viņa

#raganas raksti Read More »