raganasraksti VI
Viņa bija jauna, pavisam jauna, slaika un vijīga kā čūska stepes zālē. Acis viņai mirdzēja un krūtis smejoties vilņojās. “Nāc,” viņa čukstēja, saņēmusi viņa roku un veda tumsā. Viņa kājas […]
Viņa bija jauna, pavisam jauna, slaika un vijīga kā čūska stepes zālē. Acis viņai mirdzēja un krūtis smejoties vilņojās. “Nāc,” viņa čukstēja, saņēmusi viņa roku un veda tumsā. Viņa kājas […]
“Es esmu nācis ar mieru, burve.” “Šai zemē nav miera, svešiniek. Un nebūs vēl ilgi.” Melnie, smagie mati bija izraibināti palsām, gaišām strēlēm. Viņš pamanīja sevī naivu vēlmi noticēt, ka
“No kurienes tik daudz… tik daudz naida?” “Pirmās ir sāpes, naids nāk pēc tam. Lielas sāpes, ko neviens nav auklējis, līdz tās sāk iestāties pašas pret sevi. Naidam var dot
“Es gaidīju tevi, meit. Piesēdi.” Brūnās, grumbotās plaukstas lobīja pupas. Raža šogad nebija bijusi laba, daļa pākstu bija pelējušas, daļa – tārpu saēstas. Pirksti nesteidzīgi vēra vaļā mizu vāceles, vienu
raganas raksti III Read More »
Viņas acīs dzalkstīja tumšas, klusas sāpes. “Tu un Tev līdzīgie… Cik maz jūs redzat no pasaules. Pasaule jums ir tikai lieta, ko pakļaut. Padarīt saprotamu, nošķeļot lieko. Jūs nedzirdat, kā
“Vai ragana nevar būt cilvēks?” Jautājums nodzinkstēja dzestrajā gaisā un kādu brīdi karājās tajā bez atbildes. Vecā gāja straujā solī, soļi zem sasalušās zāles viegli švīkstēja. Nokrekšķējusi elpas garaini, viņa
Man patīk draudzēties ar dažādu sfēru praktiķiem. Alternatīviem un tradicionāliem. Draudzējoties esmu nonākusi pie atziņām, ar ko šodien gribas padalīties (subjektīvi un personīgi, nekā “objektīva”). Kad studēju augstskolā psiholoģiju, studiju
Par dažāda veida palīdzošo praksi Read More »
(*sistēmiskā lauka līmenī) Spēja dot turpinājumu – tā ir ļaušanās enerģijas plūsmai uz priekšu. Helingers ir teicis: vecāki dod, bērni saņem. Dzimtas enerģijai ir vienvirziena plūsma, tā plūst no aizlaikiem,
Ir reizēm grūti izturēt to, cik mēs esam saistīti. Mēs esam cieši saausti, un pavedieni krustojas. Tava izvēle ietekmē manējo, Tavas jūtas ietekmē manējās. Mēs pārāk tuvu esam, organisma viena
pilna Māras istabiņa Read More »