Izaugt no pelniem

Es šodien dziedāju, dunot sirdspukstiem, un redzēju ainas no kāda sena slāņa, savīstīta, noglabāta, no dziļas mīlestības līdzi nesta. Man bira asaras, tās plūda neturamas, nenoturamas – tas viss bija kļuvis par smagu maniem pleciem, šī dārgā nasta, te, tagad, man vairs nebija spēka tai. […]

Read more

Neslāpē

Neslāpē Mīlestību. Viņa vienalga izlauzīsies, tikai jau cita, caur sāpju saltām šķembām, senu nevēdinātu pagrabu elpu tavas zemapziņas kambaros vai ugunīgi iznīcinošu liesmu. Avots, kas ir atmodies, atradīs virzienu, un sulojošā zeme aptvers katru viņā mestu akmeni, līdz pamazām asaru noskalots, aiztrauks sev lemto ceļu. […]

Read more

Lieldienās

Kur dzīvība, tur līdzās arī nāve Kad piedzimst jauns, ir jānomirst kaut kam Tā nebeidzami pārtopot viens otrā Caur cīņu padodoties tam Es esmu viss un reizē nav nekā Ik asns austošais reiz tiks sala skarts Un mazais putns, ko tu pavadīji Var neatgriezties vairs […]

Read more

Tuvāk sev

Iet tuvāk, tuvāk caur Tevi sev. Katrs solis izceļ jaunu, nejustu slāni, un katrs slānis – jaunu elpu aizsitošu izaicinājumu. To, kurā es vairs negribu tuvāk, kur ir tik ļoti bail. Bail tik daudz redzēt, tik daudz just. Bail nonākt tur, kur Tu atgrūdīsi, jo […]

Read more

Garīgā meklējuma dimensijas

Attiecībās ar Dievu mēs iemiesojam dažādas brieduma stadijas. Dažādas savas esības stāvokļus Dieva meklējumā, kontaktā ar Viņu. (*Visdrīzāk, jēdziens ‘stadijas’ nav īsti atbilstošs, jo apzīmē secīgu izaugsmi un sava veida hierarhiju, tomēr ir izjūta, ka visi šie pieredžu slāņi mūsos eksistē vienlaicīgi). — Dziļas simbiozes […]

Read more

Transformatīvā spēle Lila-Čakra

  Lila-Čakra ir intuitīvs sevis transformācijas instruments – pašizziņas spēle, kas palīdz: – pārbaudīt un izvērtēt izvirzītos mērķus; – tuvināt vēlmju piepildījumam; – nonākt kontaktā ar dzīves izvēļu virzošajām jūtām; – izprast sevi, savas rīcības modeļus un izmainīt tos; – ieraudzīt dzīves aktuālos jautājumus jaunā […]

Read more

paskaties uz mani labi

Paskaties uz mani labi. Paskaties uz mani labi, kad es vizmazāk to pelnu. Kad es sevi zaudēju cīņā, un sirds ir ciet, kad vētrā nav manāms krasts – paskaties uz mani labi, un es redzēšu bāku. Paskaties uz mani labi, kad esmu smaga kā zeme, […]

Read more

tuvums

Kur sākas un beidzas mūsu esības? Pasauļu robežas kļūst plānas kā zīdpapīrs un es jūtu tavas dvēseles elpu, tepat blakus, tik biedējoši tuvu ir tava sirds, tik maiga un silta. Un neko nevar noslēpt, es esmu kaila, un vēl vairāk, kā būtu dzīvojusi tumsā un […]

Read more

***

iemāci mani šķirties iemāci mani mirt iemāci vētrā bez aira irt iemāci gludā olī jūru redzēt paņemt pilni ko mirklis dod un necerēt necik tālumā tavu tuvumu just salā savā siltumā kust aiz sāpju nē tavu jā dzirdēt iemāci man zināt un neko ar to […]

Read more

Vārds un forma

Nosaucot vārdā, rodas forma tai netveramajai vibrācijai, kas strāvo telpā. Vārds ienes skaidrību un vienlaikus sastindzina, apstādina dzīvo kustību un liek reducēt notiekošo līdz naratīvam. Vienlaikus, tas dod iespēju nepazust Lielajā Bezrobežīgajā, sevi identificēt kā Es, kas piedzīvo. Ļoti reti, bet ir, kad vārdi paplašina […]

Read more