Transformatīvās spēles

Transformatīvās spēles ir radošs pašatklāsmes un sevis pārveides instruments. Lai gan Latvijā šāda metode psiholoģiskam darbam ir salīdzinoši jauna, to klāsts (galvenokārt krieviski runājošās zemēs) šobrīd jau mērojams simtos un turpina paplašināties.
Pašizziņas spēles atšķiras pēc tematikas, dinamikas, uzbūves (mehānikas), darba dziļuma, auditorijas lieluma un citām pazīmēm. Spēles var būt ekstraverti vai intraverti orientētas; dažas ir vairāk piemērotas darbam neliela grupā vai individuāli, citām nepieciešama dinamiska, liela grupa. Ir spēles, kas veltītas attiecību jautājumu risināšanai, citas — mērķu pārbaudei un sasniegšanai, vēl citas — uzvedības modeļu apzināšanai un mainīšanai vai savu Es aspektu integrācijai.
Tomēr ir momenti, kas vieno praktiski visas transformatīvās spēles.
Pirmais ir šķietamā nejaušība jeb sinhronitāte. Lielākajā daļā spēļu, tāpat kā klasiskajās galda spēlēs, gājienam tiek izmantots metamais kauliņš vai dalībnieki aizklātā veidā izvelk spēles/asociatīvās kārtis, lai virzītos spēles procesā uz priekšu. Nejaušības moments šajā aktā ir tikai šķietams — vienalga, vai tas ir metamais kauliņš, ar kuru dalībnieks saskaņojas vai kāršu kava, impulsu mikrokustībai/ izvēlei sniedz mūsu zemapziņa. Līdz ar to, virzība pa spēles laukumu un spēles gaita ir sinhrona ar mūsu reālās dzīves pieredzi, izvēlēm, uzvedības modeļiem, zemapziņas aisbergiem un atspoguļo šībrīža aktualitāti — apzināto un neapzināto.
Otrais aspekts ir transformatīvais potenciāls. Spēles gaitā, atpazīstot un apzinoties savā dzīvē vadošos mehānismus, mums ir iespēja tos izmainīt , sniegt jaunus impulsus savai apziņai un zemapziņai spēles gaitā vai pēc tās, atverot iespēju pārmaiņām savā dzīvē.
Un, protams, neatņemams spēles aspekts ir rotaļīgums — tā tomēr ir spēle! Caur azartu un aizrautīgu interesi, kas ir jebkuras spēles daļa, ir daudz vieglāk pietuvoties gan problēmjautājuma izpratnei jaunā gaismā, gan universālam resursam — bērnišķīgai spontanitātei — tā risināšanai. Mēs dzīvē bieži aizmirstam spēlēt un spēlēties, sacenšoties ar citiem vai sevi uz dzīves trases. Bet transformatīvās spēles ir spēles, kurās uzvarētāju nav — vai drīzāk tādi ir visi. Un rezultāts šajās spēlēs nav tik svarīgs kā ceļš uz to vai, izsakoties precīzāk — pats process nes sevī rezultātu.