ja vien tu zinātu
māmiņ
cik skaistas ir sniegpārsliņas
tūkstoš šķautnes
varbūt tu nedusmotos
kad es nedzirdu tevi
saucam desmito reizi
es redzēju šorīt peļķē
spoguļojamies debesis
nesaprotu kāpēc
tās izšķīda man zem kājām
es atlidoju no citas Zemes
man tur nebija miesas
te viss ir tik skaisti
un reizēm tik sāpīgi
tik nesaprotami skaisti
es nezinu vai tā līdz galam
iemācīšos šeit dzīvot
tik savādi ir vārdi
ko jūs runājat šeit
to ir tik daudz
kā lietus
es samirkstu viņos
un paliek auksti
bet ja vien tu zinātu
māmiņ
cik skaists šorīt bij vējš
cik skaista ir saule tev matos
un kādas ir debesis
varbūt tu neskumtu
māmiņ
ka es tik maz ko protu
ka es nesaku
“māmiņ”
ka es neesmu kā tu