Tehniski holodinamikas procesam ir vadītājs – holodinamikas meistars; tomēr faktiskais procesa vadītājs ir Ceļinieks pats vai, vēl precīzāk – Ceļinieka Pilnais Potenciāls, Augstākais Es.
Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Neviens, pat visspēcīgākajām ekstrasensorajām spējām apveltītais gudrais nespēj sniegt tik vērtīgu informāciju, kādu katrs cilvēks spēj sniegt pats sev.
Jo tā būs tieši tā informācja, kas vajadzīga šobrīd.
Jo tā nāks tieši tādā formā, kādā spēju to apjēgt.
Jo tā būs atbilde, kas atvērs durvis uz pasauli, ko radu es pati.
Kā mēdz teikt – ir daudz cilvēku, kas sniedz padomus, bet maz tādu, kas prot palīdzēt. Jo palīdzēt lielākoties nozīmē klusēt un klausīties, būt līdzās, atbalstīt un ticēt – padomu, informācijas došanu samazinot līdz minimumam vai izslēdzot vispār. Jā, reizēm arī konfrontēt un izaicināt, bet nekad – uzspiest savu patiesību.
Ceļš, ko parāda cits cilvēks, pat labāko nodomu vadīts, var aizvest garām mērķim.
Problēma, ar ko bieži nākas saskarties – ka mēs esam aizmirsuši, kā sadzirdēt šo iekšējo balsi, kas zina atbildes uz visiem mūsu jautājumiem un zaudējuši paļāvību tai iekšējai vadībai, kas varētu mūs izvest uz Gaismas ceļiem. Daudz vieglāk ir atrast gatavas atbildes, klausīties ļaudīs, kas jau attīrījuši savu kanālu un dzīvo Gaismas un Mīlestības apziņā. Arī tas ir vajadzīgs. Un tomēr es esmu pārliecināta, ka mūsu uzdevums ir atrast pašiem savu ceļu pie Universālā zināšanu avota, kas mīt mūsos. Iestaigāt to ar savām kājām, iedzīvināt ar savu sirdi. Tehniku, kas palīdz nostiprināt saikni ar Avotu ir daudz, un holodinamika ir viena no tām… galvenais ir – iet.
