tuvums

Kur sākas un beidzas mūsu esības? Pasauļu robežas kļūst plānas kā zīdpapīrs un es jūtu tavas dvēseles elpu, tepat blakus, tik biedējoši tuvu ir tava sirds, tik maiga un silta. …

***

iemāci mani šķirties iemāci mani mirt iemāci vētrā bez aira irt iemāci gludā olī jūru redzēt paņemt pilni ko mirklis dod un necerēt necik tālumā tavu tuvumu just salā savā …

Vārds un forma

Nosaucot vārdā, rodas forma tai netveramajai vibrācijai, kas strāvo telpā. Vārds ienes skaidrību un vienlaikus sastindzina, apstādina dzīvo kustību un liek reducēt notiekošo līdz naratīvam. Vienlaikus, tas dod iespēju nepazust …

Ne-ideālā dzīve

Šis gads iesākās ar pārvērtēšanu. Ar visa pārvērtēšanu. Un visvairāk – tā, svarīgākā, uz kā šķitu būvējam savu dzīvi. Pie kā biju turējusies gadiem, gadiem cēlusi, ieliekot visu savas sirds …

***

Viss šeit ir manis radīts. Te, manā telpā, manā dzīves valstībā, viss ir izaudzis no manis pašas. No manis un mantojuma, ko nesu – gan viegla, gan smaga. Un neviens …

***

un nevēli šodien man visu gaišo es šodien visu tumšāko gribu to tumšo un karsto, kas ņudz un elso to pazemi melno un aizzvaigžņu telpu to dzīvību versmi, kas nepieradināma …

***

Ieskaties acīs, ieskaties dziļāk. Aiz dzīvības ir nāve un aiz nāves – dzīvība. Es dzirdu elpu, kas strāvo starp mums, es jūtu pulsu kas tuvina un šķir dejā nebeidzamā. Mēs …

***

Kaut kur dziļumā kņudina mazi, zeltaini sārti asni. Par viņiem nezina neviens no ārpasaules, un viņi paši sevi tā īsti ne. Cik savādi, es domāju, ka vajag lielas sāpes lai …