cauri sīkiem asiem brikšņiem
noskrāpētiem kailiem cirkšņiem
es pie tevis tuvāk eju
vai uz kauju vai uz deju
zini, man ir ļoti bailes
nevar redzēt kas ir tālēs
tikai soli priekšā taustot
nezinot un nenojaušot
un kad balti uzaust rīti
maigi, dzidri, miglā tīti
nokrīt ēnas norimst puksti
klusā dzīlē dziļi čuksti –
pašai sevi tavās acīs
neviens cits man nepasacīs
