***

un nevēli šodien man visu gaišo es šodien visu tumšāko gribu to tumšo un karsto, kas ņudz un elso to pazemi melno un aizzvaigžņu telpu to dzīvību versmi, kas nepieradināma to nāvi, kas atņemot atdara dzīvi un jā, es zinu, ka tev tur ir bailes […]

Read more

***

Ieskaties acīs, ieskaties dziļāk. Aiz dzīvības ir nāve un aiz nāves – dzīvība. Es dzirdu elpu, kas strāvo starp mums, es jūtu pulsu kas tuvina un šķir dejā nebeidzamā. Mēs esam sīkas šūnas Dieva asinsritē, mēs esam Visumi bezgalīgi. Mēs nevaram aiziet, mēs nevaram zust. […]

Read more

***

Kaut kur dziļumā kņudina mazi, zeltaini sārti asni. Par viņiem nezina neviens no ārpasaules, un viņi paši sevi tā īsti ne. Cik savādi, es domāju, ka vajag lielas sāpes lai varētu atsākt redzēt, lai varētu sākt just. Lai varētu ieelpot elpu par sevi, nevis par […]

Read more

***

aizvien klusāka kļūst dzīve es viņu nedzirdu gandrīz tai upē kas es kādreiz biju vairs mani ūdens nepazīs un kad man šķiet ka viss ir atdots es zinu, ka ir samelots jo neko mazāk nekā īsto no manis viņa neprasīs

Read more

Mīļotajam

viegli aug puķes laukā kuras Dievs pats sēj un lej kāpēc tad manā dārzā tik lēnītēm roze slej viegli ir taureim lidot no zieda pie zieda diet bet vai bitei ir grūtāk no jauna uz mājām iet es zinu tu arī gribi lai mēs lidotu […]

Read more

***

audzē mani, Mīlestība cauri visām sāpēm audzē un kad es vairs negribēšu tomēr mani nepasaudzē es – tavs grauds no debess sieka es – tavs asns gaismā triektais tu – mans satikšanās sapnis mūžu mūžos nesasniegtais un kad tavā liesmā sadegs mani prieki, mani spīti […]

Read more

aug

Lēni tas kāpj, piepildot visu, virspusē virmojot krāsainiem, smejošiem taureņu spārniem, elpas smaržainām vērpetēm, spriegojot saišu un dzīslu mezglotos, pulsējošos rakstus, strēlnieka lokus, un pašā dzīlē iededzot klusu, zilganu gaismu, ceļrādi tiem, kas snauduši, tur, pazemes tumšajos pagrabos, biedējoši un vajadzīgi kā zemes trūdi. Nenotverams […]

Read more

par pūralādi

Cik daudz ir sāpju. Par to, kā bērnībā lācīti atņēma. Un nebija mammai laika. Un vecmāmiņai bij sava lāde, ko viņa atstāja, atstāja visu, un daudz tur bij smaga. Tāda briesmīgi smaga lāde. Un kur nu vēl vectēvam! Ar šautenēm tām, norūsējušām… Tik nest un […]

Read more

ceļavārdi

Viņa negribēja vēl pacelt acis. Vēl ne. Vēl viņa nebija gatava. Cietie oļi spiedās ceļgalos, pūta vējš, un viņa juta smaržu, ceļa smaržu. Tas tik sen nāca sapņos un sauca. Viņa juta, kā viņš redz viņas šaubas. Viņas mazās, sapītās šaubas un arī to, kas […]

Read more