Mīļotajam

viegli aug puķes laukā kuras Dievs pats sēj un lej kāpēc tad manā dārzā tik lēnītēm roze slej viegli ir taureim lidot no zieda pie zieda diet bet vai bitei ir grūtāk no jauna uz mājām iet es zinu tu arī gribi lai mēs lidotu […]

Read more

***

audzē mani, Mīlestība cauri visām sāpēm audzē un kad es vairs negribēšu tomēr mani nepasaudzē es – tavs grauds no debess sieka es – tavs asns gaismā triektais tu – mans satikšanās sapnis mūžu mūžos nesasniegtais un kad tavā liesmā sadegs mani prieki, mani spīti […]

Read more

aug

Lēni tas kāpj, piepildot visu, virspusē virmojot krāsainiem, smejošiem taureņu spārniem, elpas smaržainām vērpetēm, spriegojot saišu un dzīslu mezglotos, pulsējošos rakstus, strēlnieka lokus, un pašā dzīlē iededzot klusu, zilganu gaismu, ceļrādi tiem, kas snauduši, tur, pazemes tumšajos pagrabos, biedējoši un vajadzīgi kā zemes trūdi. Nenotverams […]

Read more

par pūralādi

Cik daudz ir sāpju. Par to, kā bērnībā lācīti atņēma. Un nebija mammai laika. Un vecmāmiņai bij sava lāde, ko viņa atstāja, atstāja visu, un daudz tur bij smaga. Tāda briesmīgi smaga lāde. Un kur nu vēl vectēvam! Ar šautenēm tām, norūsējušām… Tik nest un […]

Read more

ceļavārdi

Viņa negribēja vēl pacelt acis. Vēl ne. Vēl viņa nebija gatava. Cietie oļi spiedās ceļgalos, pūta vējš, un viņa juta smaržu, ceļa smaržu. Tas tik sen nāca sapņos un sauca. Viņa juta, kā viņš redz viņas šaubas. Viņas mazās, sapītās šaubas un arī to, kas […]

Read more

***

tu esi ciet tur nevar tikt tur gaisma spīd bet nevar tikt tur piedzimst viss un atkal mirst tur esi tu un nevar tikt es dzirdu: skan tu skani balts un atkal vārds un atkal nav tik skaļi kliedz un skaļi sāp es nedzirdu tas […]

Read more

Ragana

I Zib kāju sprādzes un smalki uzvilktās uzacu svītras – viņas soļi izstaigā manu prātu. Viņas augums kā ūdenszāle, viņas pleci smejas par manas sirds bezspēcību. Ātras ir viņas pēdas, ātras kā irbes un zibens šautras. Ātri viņa dejo, sapinot manu prātu. Smejošam lūpām neteiktus […]

Read more

Ņurbulis un Taurenīte

Taurenīte sēdēja koka zarā, šūpodama kājas, un saīgusi skatījās uz Ņurbuli. -Tu esi tik nejauks. Ņurbulis pat neatvēra acis. Saule sildīja seju, un viss bija tik jauki. Tikai Taurenītei kaut kas nepatika. Kā jau Taurenītei. -Vai tad? -Ļoti nejauks. Nejauks, nejauks. Vēders bija pilns un […]

Read more

***

tu pagāji lai atnāktu vēl tuvāk lai labāk sāp bet lai es esmu dzīva kā ledus kas virs uguns versmes turas tas tilts ir īsts līdz liesma neizkuras

Read more