Jaunrade

Mīļotajam

viegli aug puķes laukā kuras Dievs pats sēj un lej kāpēc tad manā dārzā tik lēnītēm roze slej viegli ir taureim lidot no zieda pie zieda diet bet vai bitei ir grūtāk no jauna uz mājām iet es zinu tu arī gribi lai mēs lidotu tā pretī apvārsnim kopā kā tas bij pirmsākumā mēs varam …

Continue Reading
Jaunrade

aug

Lēni tas kāpj, piepildot visu, virspusē virmojot krāsainiem, smejošiem taureņu spārniem, elpas smaržainām vērpetēm, spriegojot saišu un dzīslu mezglotos, pulsējošos rakstus, strēlnieka lokus, un pašā dzīlē iededzot klusu, zilganu gaismu, ceļrādi tiem, kas snauduši, tur, pazemes tumšajos pagrabos, biedējoši un vajadzīgi kā zemes trūdi. Nenotverams tas burbuļo lietus bezceļa tērcēs, nenovēršams dun pazemes straumju nolemtā …

Continue Reading
Holodinamika Jaunrade

par pūralādi

Cik daudz ir sāpju. Par to, kā bērnībā lācīti atņēma. Un nebija mammai laika. Un vecmāmiņai bij sava lāde, ko viņa atstāja, atstāja visu, un daudz tur bij smaga. Tāda briesmīgi smaga lāde. Un kur nu vēl vectēvam! Ar šautenēm tām, norūsējušām… Tik nest un nest. Un lādēt, lādēt lādi, ka viņa ir. Vai, ja …

Continue Reading
Jaunrade

ceļavārdi

Viņa negribēja vēl pacelt acis. Vēl ne. Vēl viņa nebija gatava. Cietie oļi spiedās ceļgalos, pūta vējš, un viņa juta smaržu, ceļa smaržu. Tas tik sen nāca sapņos un sauca. Viņa juta, kā viņš redz viņas šaubas. Viņas mazās, sapītās šaubas un arī to, kas aiz. Kur viņa neticēja. “Skolotāj, man bail.” “Skolotāj, es negribu …

Continue Reading
Jaunrade

***

tu esi ciet tur nevar tikt tur gaisma spīd bet nevar tikt tur piedzimst viss un atkal mirst tur esi tu un nevar tikt es dzirdu: skan tu skani balts un atkal vārds un atkal nav tik skaļi kliedz un skaļi sāp es nedzirdu tas ir par daudz re, te ir roka re, ir sirds …

Continue Reading
Jaunrade

Ragana

I Zib kāju sprādzes un smalki uzvilktās uzacu svītras – viņas soļi izstaigā manu prātu. Viņas augums kā ūdenszāle, viņas pleci smejas par manas sirds bezspēcību. Ātras ir viņas pēdas, ātras kā irbes un zibens šautras. Ātri viņa dejo, sapinot manu prātu. Smejošam lūpām neteiktus solījumus raksta. Dejojot lido… es palieku viens. Viens un lēns. …

Continue Reading
Jaunrade

Ņurbulis un Taurenīte

Taurenīte sēdēja koka zarā, šūpodama kājas, un saīgusi skatījās uz Ņurbuli. -Tu esi tik nejauks. Ņurbulis pat neatvēra acis. Saule sildīja seju, un viss bija tik jauki. Tikai Taurenītei kaut kas nepatika. Kā jau Taurenītei. -Vai tad? -Ļoti nejauks. Nejauks, nejauks. Vēders bija pilns un mierīgs – Ņurbulis tikko bija paēdis. Omulīgā saulīte vedināja uz …

Continue Reading
Jaunrade

***

tu pagāji lai atnāktu vēl tuvāk lai labāk sāp bet lai es esmu dzīva kā ledus kas virs uguns versmes turas tas tilts ir īsts līdz liesma neizkuras

Continue Reading
Jaunrade

***

liela tā būs un stipra staros maiga kā ziedi un cieta kā klints vējā un lietū skalota balta no sava spēka kā bērns viņa augs tajā stundā, kad zvaigznes kritīs jauna saule bez vārda tev dzims un no jauna dārgāko atdot to, kas nekad nav bijis mans

Continue Reading
Jaunrade

***

un tu stāvi apskaidrota piedzimusi, Dieva dota bet man bail ir tavas gaismas bet man bail ir tavas liesmas bet man bail ir sevis paša tavu smaidu neņemoša

Continue Reading