Jaunrade

tuvums

Kur sākas un beidzas mūsu esības? Pasauļu robežas kļūst plānas kā zīdpapīrs un es jūtu tavas dvēseles elpu, tepat blakus, tik biedējoši tuvu ir tava sirds, tik maiga un silta. Un neko nevar noslēpt, es esmu kaila, un vēl vairāk, kā būtu dzīvojusi tumsā un pirmo reizi ieraudzījusi Sauli, tik biedējoši spožu, nolemta tiekties pēc …

Continue Reading
Jaunrade

***

iemāci mani šķirties iemāci mani mirt iemāci vētrā bez aira irt iemāci gludā olī jūru redzēt paņemt pilni ko mirklis dod un necerēt necik tālumā tavu tuvumu just salā savā siltumā kust aiz sāpju nē tavu jā dzirdēt iemāci man zināt un neko ar to neiesākt

Continue Reading
Jaunrade

Vārds un forma

Nosaucot vārdā, rodas forma tai netveramajai vibrācijai, kas strāvo telpā. Vārds ienes skaidrību un vienlaikus sastindzina, apstādina dzīvo kustību un liek reducēt notiekošo līdz naratīvam. Vienlaikus, tas dod iespēju nepazust Lielajā Bezrobežīgajā, sevi identificēt kā Es, kas piedzīvo. Ļoti reti, bet ir, kad vārdi paplašina telpu, radot iespēju apjaust jaunu, nepieredzētu dimensiju, citu esošā pieredzi. …

Continue Reading
Jaunrade

Ne-ideālā dzīve

Šis gads iesākās ar pārvērtēšanu. Ar visa pārvērtēšanu. Un visvairāk — tā, svarīgākā, uz kā šķitu būvējam savu dzīvi. Pie kā biju turējusies gadiem, gadiem cēlusi, ieliekot visu savas sirds un ķermeņa enerģiju, cerības, pēkšņi izrādījās spožs un zaigojošs ziepju burbulis, kura dienas tomēr (paldies Dievam) izrādījās skaitītas. Viņa slapjajās un nedaudz lipīgajās šļakatās pasaule …

Continue Reading
Jaunrade

***

Viss šeit ir manis radīts. Te, manā telpā, manā dzīves valstībā, viss ir izaudzis no manis pašas. No manis un mantojuma, ko nesu — gan viegla, gan smaga. Un neviens nekad nevar iebrist manā dārzā, lai ko izbradātu, ja vien es pati to neesmu gribējusi. Un neviens nevar mani iepriecēt un uzziedināt, ja es neesmu …

Continue Reading
Jaunrade

***

un nevēli šodien man visu gaišo es šodien visu tumšāko gribu to tumšo un karsto, kas ņudz un elso to pazemi melno un aizzvaigžņu telpu to dzīvību versmi, kas nepieradināma to nāvi, kas atņemot atdara dzīvi un jā, es zinu, ka tev tur ir bailes tai tukšumā krist bez drošības virves kur nav nekā ko …

Continue Reading
Jaunrade

***

Ieskaties acīs, ieskaties dziļāk. Aiz dzīvības ir nāve un aiz nāves — dzīvība. Es dzirdu elpu, kas strāvo starp mums, es jūtu pulsu kas tuvina un šķir dejā nebeidzamā. Mēs esam sīkas šūnas Dieva asinsritē, mēs esam Visumi bezgalīgi. Mēs nevaram aiziet, mēs nevaram zust. Mēs varam dzīvot, piedzīvot, just…

Continue Reading
Jaunrade

***

Kaut kur dziļumā kņudina mazi, zeltaini sārti asni. Par viņiem nezina neviens no ārpasaules, un viņi paši sevi tā īsti ne. Cik savādi, es domāju, ka vajag lielas sāpes lai varētu atsākt redzēt, lai varētu sākt just. Lai varētu ieelpot elpu par sevi, nevis par visu to, kas nests. Kā auksta pelde, kas apdullina uz …

Continue Reading
Jaunrade

***

aizvien klusāka kļūst dzīve es viņu nedzirdu gandrīz tai upē kas es kādreiz biju vairs mani ūdens nepazīs un kad man šķiet ka viss ir atdots es zinu, ka ir samelots jo neko mazāk nekā īsto no manis viņa neprasīs

Continue Reading
Jaunrade

Dāvidam

ja vien tu zinātu māmiņ cik skaistas ir sniegpārsliņas tūkstoš šķautnes varbūt tu nedusmotos kad es nedzirdu tevi saucam desmito reizi

Continue Reading